Erasmus+ projekta partneri, no kuriem vadošais partneris ir Ventspils Tehnikums, ir sagatavojuši ziņojumu par pavasarī veiktu starpvalstu pētījumu, kurā tika aptvertas lokāli un globāli nozīmīgas tēmas.
2023. gada maijā Erasmus+ projekta par veselīgu un ilgtspējīgu dzīves veidu “Augus uzturs un sports. Vai tas ir būtisks nosacījums vides ilgtspējai un cilvēka labbūtībai?” ietvaros partneri trīs valstīs veica pētījumu, aptaujājot 540 izglītojamos un pedagogus, ar mērķi noskaidrot jauniešu izpratni un zināšanas par tādām tēmām kā veselīgs uzturs, fiziskā un mentālā veselība, planētas ilgtspēja, cilvēku un citu zemes iemītnieku labbūtība, kā arī noskaidrot vai projekta īstenošanas laikā jaunieši veica ikdienas paradumu maiņas, vai vismaz uzlaboja zināšanas un izpratni par projektā apskatītajām tēmām.
Pirmās pētījuma un tā metodoloģijas idejas tika apspriestas 2022. gada jūnijā, kad partneri tikās projekta atklāšanas pasākumā Ventspilī. Projekta vadības komanda vienojās, ka aptaujas anketas jautājumi tiks sadalīti trīs lielos blokos – uzturs, sports un mentālā labbūtība. Ņemot vērā, ka vieni no projekta partneriem ir Barselonas Sporta institūts, likumsakarīgi, ka tēma par sportu tika uzticēta partnerim no Spānijas. Lai arī Ventspils Tehnikumam ir iepriekšēja pieredze, īstenojot projektus labbūtības tēmā, tomēr šoreiz vēlējāmies sevi izaicināt tēmā uzturs, tādējādi mentālās veselības un labbūtības sadaļu uzticot partneriem no Nīderlandes.
2022. gada rudenī tika veikta pirmā pētijuma daļa, ar kuras rezultātiem iespējams iepazīties šeit, bet 2023. gada sākumā jau partneri strādāja pie otrās anketas jautājumu sagatavošanas un 2023. gada maijā, izmantojot digitālo tehnoloģiju priekšrocības, vienlaicīgi veica anketēšanu visās trīs iestādēs. Kopējais aptauajs dalībnieku skaits bija 540, no kuriem 218 bija Ventspils Tehnikuma izglītojamie, 135 anketas dalībnieki bija no Spānijas, bet 187 no Nīderlandes.
Galvenie pētījuma secinājumi:
- Uztura izmaiņas un ietekme. Aptuveni 29% respondentu norādīja, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir veikuši izmaiņas savā uzturā, bet lielākā daļa (71%) izmaiņas nav veikuši. No tiem, kas veica izmaiņas uzturā, neliela daļa (10 indivīdi) izvēlējās vegānu vai veģetāru diētu. Tie, kas mainīja savu uzturu, ziņoja par dažādu pozitīvu ietekmi gan uz fizisko, gan garīgo labsajūtu, uzsverot uztura izmaiņu iespējamos ieguvumus. Lai arī neliela daļa veica izmaiņas uzturā, tomēr nav iespējams izdarīt secinājumus, ka pozitīvās sajūtas būtu tieši saistītas ar uzturu.
- Zināšanas un interese par veselīgu uzturu. Ievērojama daļa respondentu uzskatīja, ka viņu zināšanas par augu izcelsmes uzturu ir palielinājušās (34%), bet citi šim apgalvojumam nepiekrita (38%). Tika novērotas ievērojamas atšķirības starp valstīm, Latvijai uzrādot augstākas zināšanas un lielāku atsaucību salīdzinājumā ar Spāniju un Nīderlandi. Tāpat bija dažāda interese par tēmām, kas saistītas ar veselīgu uzturu, 40% pauda lielāku interesi un 42% iebilst pret šo apgalvojumu. Spānijā un Nīderlandē bija lielāka interese salīdzinājumā ar Latviju. Šie atklājumi liecina par atšķirībām zināšanu līmeņos un respondentu interesē.
- Diēta un sports. Aptuveni 65% respondentu, tostarp no visām trim iestādēm, neievēro nekādu īpašu diētu, kas saistīts ar sporta veidu, ko viņi praktizē. Lielākā daļa respondentu visās iestādēs norādīja, ka viņi neievēro noteiktu diētu. Tas liecina par to, ka aptaujāto dalībnieku vidū trūkst izpratnes par uztura nozīmi, kas varētupozitīvi ietekmēt viņu sportisko sniegumu un vispārējo veselību.
- Motivācijaa nodarboties ar sportu. Respondentu minētie galvenie iemesli dalībai sportā bija saistīti ar veselību, labsajūtu un brīvā laika aktivitātēm. Šīs motivācijas kopumā bija konsekventas visās trīs iestādēs, norādot uz kopīgiem faktoriem, kas veicina dalībnieku iesaistīšanos sportā.
- Sajūtu uzlabošanās faktori. Trīs galvenie iemesli, kas veicināja respondentu jūtu uzlabošanos, bija labāki ēšanas paradumi, palielināta fiziskā aktivitāte un paaugstināta pašapziņa. Šiem faktoriem bija nozīmīga loma respondentu emocionālās labklājības pozitīvā ietekmēšanā.
- Tendences katrai valstij. Spānijā bija ievērojams to respondentu skaita pieaugums, kuri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, ko, iespējams, ietekmēja labvēlīgi laikapstākļi un gaidāmā vasaras Savukārt Latvijas respondentu vidū pieauga pašapziņa, lai gan drošus apgalvojumus par šo tendenci bez papildus padziļinātas izpētes nevar izdarīt.
Ar visu projekta pētījuma noslēguma ziņojumu (angļu valodā) iespējams iepazīties šeit.
Pētījums ir veikts Erasmus+ stratēģiskās partnerības (KA2) projekta “Augu uzturs un sports. Vai tas ir būtisks nosacījums vides ilgtspējībai un cilvēka labsajūtai?” ietvaros un ir notikusi pateicoties Eiropas Savienības fondu finansējumam.
Projekts Nr. 2021-2-LV01-KA210-SCH-000049347
Informāciju sagatavoja:
Elvis Binders-Čoders
Ventspils Tehnikuma
Projektu vadītājs
E-pasts: